Bila Cerkva (Bila Tserkva)
 |
 |
Pilsētu 1032. gadā dibinājis Kijivas kņazs Jaroslavs kā vienu no Pierosas aizsardzības līnijas pilsētām-cietokšņiem un sākotnēji saukusies par Jurjevu pēc kņaza kristītā vārda «Jurijs». Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1115. gadā Hipatija hronikā. 1240. gadā mongoļu karaspēks pilsētu nopostīja un no tās palika tikai 1050. gadā būvētās bīskapa baznīcas drupas, pie kurām pilsēta atkal atdzima, nosaukumu (Біла Церква — ‘Baltā Baznīca’) aizgūstot no šīs baznīcas. 1363. gadā pilsēta nonāk Lietuvas Lielkņazistes sastāvā, 1569. gadā — Polijā. 1589. gadā Polijas karalis Sigismunds III piešķir Bila Cerkvai Magdeburgas tiesības. 17. un 18. gadsimtā pilsēta ir Bila Cerkvas kazaku pulka centrs. No 1712. līdz 1793. gadam pilsēta atkal ir Polijas sastāvā, pēc kā nonāk Krievijas Impērijas Kijevas guberņā kā miests. Strauja izaugsme pilsētā sākās 1972. gadā līdz ar autoriepu ražošanas uzņēmuma Bilotserkivshyna (mūsdienās — Rosava) būvniecību.
Ģeogrāfiskā karte - Bila Cerkva (Bila Tserkva)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |